Senā Hanzas pilsēta Brēmene var lepoties ar skaistāko tirgus placi Vācijā, parkiem un studentiem

Vācijas ziemeļos atrodas divas lielpilsētas, kas kopā veido valsts mazāko federālo zemi jeb pavalsti — brīvo Hanzas pilsētu Brēmeni. Attālums starp Brēmeni un priekšostu Brēmerhāfeni ir tikai 60 kilometru. Savukārt galvaspilsētu Berlīni no skaistās ostas pilsētas Brēmenes šķir 415 kilometru. Mērojot tos ar lielvalsts sabiedrisko transportu, ir lieliska iespēja pavērot ērto un sakārtoto dzelzceļa satiksmi, kā arī ceļabiedrus kupejās.

Nelielajā nesmēķētāju kupejā iepazīstos ar melnās rases pārstāvi — komunikablo Kolinu no Potsdamas, kurš runā tikai angliski. Diezgan ilgi nākas skaidrot, kur atrodas Latvija, taču par Baltijas jūru viņš ir dzirdējis. Kad Kolins izkāpj, man pievienojas vācu māmiņas ar bērneļiem. Ar interesi vēroju izdaudzināto vāciešu punktualitāti — neapmierinātības rūkoņu, kad vilciens kavējas tikai pāris minūšu, un diezgan histērisko skaidrošanu bērniem, cik tas ir briesmīgi, ka, redz, tētim tagad galastacijā nāksies viņus uzgaidīt.

Brīvā Hanzas pilsēta

Otrā lielākā ostas pilsēta Vācijā — Brēmene, kas pirmoreiz minēta jau 782.gadā, atrodas 100 kilometru no Ziemeļjūras. Viduslaikos pilsēta, ko kādreiz pārvaldīja bīskaps, bija galvenais vācu kristianizācijas centrs Ziemeļeiropā. Tieši no šejienes sāka izplatīties kristietība Baltijas jūras telpā un Skandināvijā. Laika gaitā pilsēta Vēzeres krastos kļuva par vienu no ievērojamākajiem centriem un nozīmīgu tirdzniecības metropoli, kuras stūrakmens bija osta.

1358.gadā Brēmene kļuva par Hanzas locekli. Tirgotāji, kļūstot bagātāki un pašapzinīgāki, atstādināja bīskapu no lielā amata un izveidoja Brēmeni par pilsonisku tirdzniecības pilsētu. Tāpēc jau kopš 1404.gada kā pilsētas brīvības un tiesību simbols vecpilsētas Tirgus laukumā Rātsnama priekšā atrodas 10 metru augstā Rolanda akmens statuja. Visgarākais Brēmenes vīrietis ir 5,55 metru augsts. Agrāk Rolands, kas ir viena no 27 Rolandu statujām pasaulē, bija raibs, bet kopš XVIII gadsimta nokrāsots pelēkā krāsā.

Tirgus laukums

Izkāpjot Brēmenes stacijā, konstatēju, ka tramvajiem ir četri vagoni un katrā pieturā tablo, kas uzrāda, cik minūšu jāgaida līdz nākamā tramvaja pienākšanai. Ar ērto braucamo aizvizinos līdz pilsētas centram. Par laimi, tieši šī daļa ap Tirgus laukumu, ko dēvē par Hanzas pilsētu galveno dzīvības pulsu, Otrā pasaules kara laikā, kad arī Brēmene dabūja kārtīgu iznīcības sutu, lielākoties palikusi neskarta.

Brēmenes Tirgus laukumu mēdz uzskatīt par vienu no skaistākajiem ne vien Vācijā, bet visā Eiropā. Laukuma vidū atrodas hanziešu krusts, bet visapkārt iespaidīgas vēsturiskās celtnes un arhitektūras pieminekļi, kas ir arī iecienītākie pilsētas apskates objekti. Te ir apbrīnojams gotiskajā stilā celtais Rātsnams ar grezno renesanses fasādi. Vakaros piemīlīgi izgaismotā ēka ar tās izslavināto pagrabu, kas piedāvā vairāk nekā 600 vīna šķirņu un izsmalcinātas vietējās un starptautiskās virtuves maltītes, ir romantikas cienītāju tikšanās vieta.

Milzīgajā Svētā Pētera Domā, ko sāka būvēt tālajā 1041.gadā, tagad ceturtdienu vakaros notiek bezmaksas garīgās mūzikas koncerti. Sevišķi lielu atsaucību ērģeļmūzikas un klavesīnu koncerti ir guvuši viesstudentu vidū, kas pēc tam kopīgi dodas uz krodziņu Lagerhaus. Rātsnama kreisajā pusē savu mājvietu raduši visā pasaulē plaši pazīstamie: ēzelis, suns, kaķis un gailis. Brāļu Grimmu radītie Brēmenes muzikanti, glābiņu meklēdami, ceļoja uz Brēmeni, jo dzimtenē tiem draudēja nāve. Tāpat kā pie Rolanda statujas, arī pie Brēmenes muzikantu bronzas skulptūras nemitīgi piestāj kāds interesents.

Ieliņas, veikali un parki

Brēmenes īsākā un ievērojamākā iela, kuras garums ir tikai 110 metru, ir Mucinieku jeb BĻttcherstrasse. Tā ved no Tirgus laukuma uz Vēzeri, kuras krastos ļaudīm tīk pasēdēt, palasīt, paēst un paskatīties žonglieru veiklības demonstrējumus. Sestdienu rītos labajā Vēzeres krastā notiek kaulēšanās prieki krāmu tirdziņā, kur līdzīgi kā mūsu utenē var nopirkt jebko.

Brīnumskaistā Šnūra ir vecākā un tūristu iecienītākā Brēmenes daļa. Tā ir cita pasaule, kurā rit sava dzīve. Šaurās ieliņas ir kā piebērtas ar mākslas galerijām, piparlieluma kafejnīciņām, krodziņiem un aicinošiem restorāniem, kas spēj apmierināt visdažādākās gaumes. XV un XVI gadsimta mājelēs strādā mākslinieki un zeltkaļi.

Uz kādas no vecpilsētas ielām atrodas veikals Aldi, kurā visu var nopirkt par krietni lētāku naudu, jo klientam preces jāņem ne no plauktiem, bet no neskaitāmām kastēm un pakām. Veikaliņš allaž ir ļaužu pilns un atstāj diezgan liela haosa iespaidu, jo preces ir sagrūstas cita citai virsū, pa zemi mētājas papīri. Turpretī daudzie Brēmenes grāmatveikali ir īstas gaismas pilis — plaši, gaiši, vairākos stāvos, pilniem plauktiem lasāmvielas visām nozarēm un gaumēm, ērtiem dīvāniņiem. Interesanti, ka veikalā Rossija ir nopērkamas Latvijā ražotās konfektes Serenāde, Trifeles, zefīrs Maigums, halva un sausbaranciņas.

Brēmenes iekšpilsētā uz agrākā pilsētas nocietinājuma vaļņa apskatāmas vējdzirnavas. Visapkārt tām, vēršot ainu vēl krāšņāku, izveidotas ziedošas puķu dobes un mauriņš, kurā labpatīk atlaisties gan jauniem, gan vecākiem ļaudīm.

Cienījamā vecuma pilsēta vispār var lepoties ar tās zaļajām atpūtas vietām, kas arī veido Brēmenes tēlu. Pilsētas izcilie parki izraisa neviltotu tīksmi. 36 hektāru lielais Rododendru parks katru gadu sajūsmina ar vienreizīgu krāsu bagātību un ziedu smaržām. Te aug neskaitāmu šķirņu rododendri, acālijas un orhidejas. Iemīļota pastaigas vieta ir arī 200 hektārus lielais, 1865.gadā izveidotais Burgerparks iekšpilsētas malā.

Runājot par Brēmeni, nedrīkst aizmirst arī studējošo kārtu. Jauni, dažādas ādas krāsas un tautības cilvēki ir viena no pilsētas redzamākajām iezīmēm. Starptautisko studentu buķete ar savu krāšņumu un dažādo valodu miksli seno pilsētu padara vēl simpātiskāku un pievilcīgāku.